| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Administratīvo tiesību subjektu kontroli regulējošie normatīvie akti | |
| 2. | Administratīvo tiesību subjektu kontroles veidi un to loma | |
| 2.1 | Kontroles mehānismu vēsturiskā izveidošanās Latvijā | |
| 2.2. | Valsts pārvaldes iestāžu iekšējie kontroles mehānismi | |
| 2.3. | Ārējās kontroles mehānismi un iestādes | |
| 2.3.1. | Sabiedriskā kontrole | |
| 2.3.2. | Konstitucionālā kontrole | |
| 2.3.3. | Parlamentārā kontrole | |
| 2.3.4. | Valsts kontrole | |
| 2.3.5. | Tiesībsargs | |
| 2.3.6. | Prokuratūra | |
| 3. | Kontroles loma administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā | |
| Secinājumi | ||
| Priekšlikumi | ||
| Izmantoto avotu saraksts |
Juridisko terminu vārdnīcā sniegts sekojošs skaidrojums: “Kontrole (control, griph, chek) –pārbaude, pārraudzība, revīzija, arī iestāde, kas veic kontroles funkcijas“ [11], piemēram, Valsts kontrole u.c. Kontroles galvenais mērķis ir konstatēt kļūdas un trūkumus, lai novērstu to atkārtošanos. Tādējādi ar kontroli saprot tādu attiecību sistēmu, kur kontrolējošā institūcija ir pilnvarota stingri vērtēt kontrolējamās institūcijas darbību, tās rezultātus. Publiskās varas sistēmā kontrolējošā puse var arī atcelt kontrolējamās institūcijas izdotos aktus.
Kontrole nozīmē salīdzinoši stingru uzraudzību un pakļaušanos, vienlaikus, kontrole nav tikai ierobežojumi un pārbaudes. Tā ir viena no nepieciešamām funkcijām, lai izvērtētu sasniegtos rezultātus, kas bija izvirzīti kā sasniedzamais mēŗkis.[9, 419.lpp.] Tā kontroles būtību skaidro Dr.iur. J.Načisčionis.
Savukārt administratīvā kontrole – kalpo kā administratīvās darbības uzlabošanas līdzeklis. Tas ir attīstījies pakāpeniski; sākotnēji galvenais nolūks bija tikai uzturēt disciplīnu un noteiktu kārtību administratīvajā darbā, vēlāk ar to arvien vairāk centās panākt un nodrošināt lietderības (no valsts interešu viedokļa) un likumības ievērošanu administratīvo iestāžu un amatpersonu darbībā. Šī administratīvā kontrole – priekšniecības uzraudzība pār padoto iestāžu un amatpersonu darbības pareizību un lietderību – izveidojās jau policejiskā valstī, bet nav savu nozīmi zaudējusi arī tiesiskā valstī, kur, tikai šo līdzekli lietojot, tiek piegriezta pienācīga vērība arī administratīvās darbības saskaņai ar likuma prasībām. …
Administratīvās tiesības ir plaša tiesību nozare, kas regulē attiecības valsts pārvaldes sfērā. Šo attiecību subjekti ir visai daudzskaitlīgi un daudzveidīgi. Vispirms pie tiem pieder valsts pārvaldes iestādes - Ministru kabinets, ministrijas, dažādas pārvaldes, inspekcijas, dienesti, kā arī pašvaldības, kas īsteno vairākas valsts pārvaldes funkcijas. Tajā pašā laikā šo attiecību subjekti ir arī visi tie, uz kuriem šīs valsts pārvaldes iestādes iedarbojas vai arī ar kuriem sadarbojas šo funkciju īstenošanas procesā - sabiedriskas organizācijas, komercsabiedrības, citas institūcijas, Latvijas pilsoņi un citas fiziskas personas. Savukārt, personai kā administratīvo tiesību subjektam ir tiesību aktos noteiktas tiesības un pienākumi. Lai detalizētāk iepazītos ar šo subjektu savstarpējās mijiedarbības uzraudzību un kontroli, izvēlēta darba tēma „Kontrole un tās loma administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā”, Darba mērķis: iepazīties ar kontroles veidiem un padziļināti izpētīt administratīvās kontroles lomu administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā. Darba uzdevums: 1.Iepazīties ar administratīvo tiesību subjektu kontroli regulējošo normatīvo bāzi. 2.Aplūkot administratīvo tiesību subjektu kontroles veidus. 3.Izpētīt administratīvās kontroles lomu administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā. Savukārt darba uzdevumu risināšanā tiks izmantotas sekojošas metodes: normatīvo aktu analīzes, aprakstošā un salīdzinošā metode. Šī darba ietvaros autors iepazīstinās arī ar vienu administratīvo lietu, kuras izskatīšanas gaitā ir piedalījies tiesas sēdē, iepazinies ar lietas materiāliem un intervējis prasības iesniedzēju.
