Aktīva darbība šajā jomā sākās samērā nesen. Pēc 1992.gadā OECD publicētā pārskata par izglītību (OCED; Education at a glance I) daudzās valstīs tika uzsākta nacionālo izglītības indikatoru sistēmu veidošana un ar izglītības indikatoriem saistītu dokumentu publicēšana. Nenoliedzami svarīga loma šī procesa stimulēšanā bija OECD izstrādātajai izglītības indikatoru sistēmai, kas konceptuāli balstījās uz iepriekš izklāstītiem principiem. Līdz 1994.gada sākumam informāciju par savām izglītības indikatoru sistēmām bija publicējušas šādas OECD valstis: ASV, Beļģija, Dānija, Francija, Šveice, un Zviedrija (Bottani, Tuijnman, 1994):
samērā liela OECD indikatoru skaita iekļaušana valsts indikatoru sarakstā (piemēram, ASV izmantoja 16 OECD indikatorus);
tikai dažu OECD indikatoru izmantošana, lai varētu sasaistīt un salīdzināt savu indikatoru sistēmu ar starptautiskajiem mērījumiem (tā rīkojās, piemēram, Francija; salīdzinājumam parasti lietoja Lielā septiņnieka valstu rezultātus).…
