Lai veiksmīgāk varētu izprast mūsdienu Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu ir nepieciešams nedaudz ieskatīties pagātnē- vēsturē. Latvija kā pastāvīgas valsts teritorija vispārīgi tika noteikta līdz ar Latvijas neatkarības proklamēšanu 18.11.1918. Latvija tika izveidota no bijušās cariskās Krievijas – Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņām – latviešu apdzīvotajiem apriņķiem, taču valsts ārējās robežas un jauns administratīvi teritoriālais iedalījums netika izveidots, jo turpinājās karadarbība. Noslēdzoties karadarbībai 1920. gada sākumā, Latvijas teritorija pamatā atbilda minēto guberņu latviešu apdzīvoto apriņķu robežām. Pēc Pirmā pasaules kara Latvijā bija 22 pilsētas, 58 miesti.
Latvijas valsts pēc nodibināšanas palika pie apriņķu sistēmas, bet agrārā reforma mainīja pagasta būtību. Pēc reformas pagasts bija viss, kas atradās tā robežās, un pagasta locekļi bija visi, kas tajā dzīvoja. Pilsētas un miesti palika ārpus pagasta, bet ciemi – tajā. Veidojot teritoriālo iedalījumu, daudz vairāk vērā ņēma vēsturiskos, ekonomiskos, satiksmes motīvus un iedzīvotāju intereses.…
