-
Atomenerģija un kodolsintēze
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| Atomenerģija | ||
| Atomenerģijas priekšrocības un trūkumi | ||
| Kodolsintēze | ||
| Tokamaka tehnoloģija | ||
| Kodolsintēzes priekšrocības | ||
| Kodolsintēzes trūkumi | ||
| Eiropas pieredze | ||
| Ietekme uz vidi | ||
| Nākotne | ||
| Secinājumi |
Nākotne.
Ja viss notiks saskaņā ar plānu, pirmā plazma ITER reaktorā uzliesmos 2016. gadā. Ja eksperimentālais reaktors izrādīsies veiksmīgs, tiks būvēts aptuveni 6 reizes jaudīgāks reaktors un pirmā komerciālā kodolsintēzes enerģija būs pieejama 2045. gadā.
Eiropā pašreiz tiek apsvērta ideja par pasaules pirmā reaktora hibrīda būvi Latvijas teritorijā. Šādā reaktorā būtu apvienota kodolskaldīšana un kodolsintēze. 2009.gada 12. līdz 15.oktobrim Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmo reizi Baltijas valstīs kopš 1986.gada notiks 13.Eiropas Kodolsintēzes Fizikas teorijas konference.
Secinājumi
Atomenerģija ir ļoti efektīvs elektroenerģijas ieguves veids, tomēr AES būvei ir nepieciešamas lielas investīcijas un tās, salīdzinājumā ar citiem elektroenerģijas ieguves veidiem, ir bīstamākas. Tieši tādēļ jau šobrīd vairākas valstis ir nolēmušas slēgt tām piederošās atomelektrostacijas.
Valstis, kurām ir pieejami citi elektroenerģijas ieguves resursi, atomenerģiju izmanto daudz mazāk.
Kodolsintēze ir dārgs sarežģīts enerģijas ieguves veids, taču perspektīvs un „dabai draudzīgs”.
…
Enerģija izdalās divu veidu kodolreakcijās. Viens veids ir kodolu šķelšanās reakcijas, kurās no smagajiem elementiem, piemēram, urāna vai plutonija veidojas vieglāki elementi un izdalās liela enerģija. Otrs veids ir kodolsintēze, kurā no vieglajiem elementiem, piemēram, ūdeņraža izotopiem – deiterija un tritija veidojas smagāki elementi un izdalās vēl lielāka enerģija. Atomieročos enerģija izdalās sprādzienveidā. Atombumbās notiek kodolu dalīšanās reakcija, izdalās liels enerģijas daudzums ar graujošu spēku. Ūdeņraža bumbās notiek kodolsintēzes reakcija un izdalās daudzkārt lielāks enerģijas daudzums.
