Ieskrējiena garums katram atlētam var būt individuāls. Tas atkarīgs no tā, cik garš ceļš tam vajadzīgs, lai sasniegtu maksimālo ātrumu. Parasti tas tiek panākts pēdējos 3 – 4 soļos, kuri tiek veikti pa ieskrējiena celiņu.
Lēciena atzīme ir dēlītis, uz kura jāatsperas. Tam mūsdienu čempionātos ir uzlikta maza plastilīna strīpiņa, lai varētu redzēt pēdas, ja sportists ir pārkāpis atspēriena dēlīti. Lēciens netiek ieskaitīts, ja sportists pārkāpj atspēriena dēlīti vai neveic lēcienu atvēlētajā laikā (parasti vienā minūtē). Svarīgi ir uz dēlīša atsperties maksimāli precīzi (ne par tālu, ne par tuvu), lai lēciens izdotos labi. Atlēts atsperas ar to kāju, kura tam ir stiprāka.
Pēc atspēriena sportists turpina virzību pa diagonāli uz augšu. Svarīgs ir arī lēciena augstums, jo tas var palīdzēt aizlēkt tālāk. Taču arī lidojuma tehniku katrs atlēts izstrādā individuāli.
…
