Mēs ikdienā esam aizņemti ar visādām problēmām, ka mēs nemaz nemākam apstāties un padomāt par to, kā būtu, ja būtu tā, kā būtu ja mēs to būtu izdarījuši savādāk; tā – tieši ar to tagad saistās cilvēkiem filozofija. Cilvēki filozofiju uzskata par bezprātīgu pļāpāšanu un prātošanu, bet neiedomājās, ka starp lietām var būt likumsakarības, tieši filozofijā tiek pētītas likumsakarības, tās cilvēkam ir iespēja iepazīt un izzināt no iekšienes, kā rezultātā cilvēks var ieraudzīt savu dvēseli, mēģināt to izprast.
Es savā darbā apskatu Denī Didro (1713 – 1784) darbu “Domas par dabas interpretāciju”.Denī Didro ir viens no unikālākajiem franču filozofiem Jauno laiku vēsturē. Viņš sarakstījis gan literārus, gan arī zinātniskus darbus, daudz tulkojis, it īpaši no angļu valodas, rosinājis savus laika biedrus pētīt dabu un apcerēt sabiedriskās problēmas, līdz ar to kļūstot par vienu no centrālajiem tēliem franču Apgaismībai.
Didro dabaszinātniskie un filozofiskie uzskati attīstījušies, evolucionēdami arvien konsekventāka materiālisma un ateisma virzienā. XVII gadsimtā zinātnes uzplaukuma galvenais priekšnosacījums un virzošais spēks bija kapitālistiskās ražošanas attīstība, kas vairs nevarēja iztikt ar amatniecības nozaru meistaru tradicionālo pieredzi…
