Apgaismība. 18. gadsimtu Eiropas vēsturē pieņemts dēvēt par saprāta laikmetu, jo prāts tika pasludināts par galveno cilvēka dzīves noteicēju.
Apgaismība ir cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē. Savu spēku tā smēlās renesanses humānismā, Dekarta racionālismā un Loka politiskajā filozofijā. Apgaismības ideju komplekss savukārt, radīja vesela laikmeta kultūras sistēmu.
Apgaismības laikmetā deisms palīdzēja zinātnei un filozofijai atbrīvoties no baznīcas aizgādniecības, tā teikt, cilvēki mēģināja ticību atspēkot ar prātu.…
