Mūsdienās latīņu valodas (lingua – mēle, valoda) zināšanas nepieciešamas daudzu nozaru speciālistiem – juristiem ( iūrātus, -a, -um – zvērināts, tāds, kas devis zvērestu), mediķiem (medicus, -ī – dziednieks, ārsts), biologiem u.c., lai izprastu zinātnisko (scientis, -ae – zinātne, zināšanas) terminoloģiju.
Vēsturniekiem (historia, -ae – vēsture, stāsts, nostāsts, teika; pētīšana, zināšana) latīņu valoda (lingua – mēle, valoda) nepieciešama, lai varētu lasīt seno (antīquus, -a, -um – sens, vecs, iepriekšējs) laiku un viduslaiku (medius, -a, -um – vidējs, vidus-) (tempus, -oris – laiks, laikaposms, laikmets) vēstures (historicus, -a, -um – vēsturisks) avotus. …
