Zemkopības pirmsākumi
Pāreja uz zemkopību un lopkopību norisinājās pakāpeniski. Savvaļā vāca gan savvaļas kviešus, gan miežus. Intensīvi vācot noteiktus augus, to izplatība savvaļā varēja samazināties. Pakāpeniski cilvēki saprata, ka to augšanu var ietekmēt sējot, stādot, ravējot un irdinot augsni. Nākamais solis bija apzināta audzēšana tīrumos, kā arī selekcija – augu atlase un vairošana.
Lopkopības pirmsākumi
Lai gan jau 15 000 – 12 000.g. p.m.ē. tika pieradināts pirmais mājdzīvnieks suns, dzīvnieku domestikācija sakās tajā pašā laikā, kad sakās augu domestikācija. Ar laiku dzīvniekus sāka audzēt un pavairot. Vieni no pirmajiem mājdzīvniekiem bija aitas. Tā kā savvaļas aitām nebija bieza vilna un govis deva pienu ierobežoti, pakāpeniski tika izveidotas mājdzīvnieku šķirnes, kas nodrošināja cilvēkus ne tikai ar gaļu, bet arī pienu, vilnu un ādu.
Darba rīki
Līdz pirmo metālu izmantošanas sākumam neolītā nozīmīgākais materiāls bija akmens, no kura turpināja izgatavot lielāko daļu darbarīku.
Akmens cirvis (paltību attīrīsanai, būvniecībai)
Akmens kalts( kokapstrādē un būvniecībā)
Sirpis (savvaļas graudaugu un ražas novākšanā)
Kaplis (zemes uzirdināšanai)
…
