Darbā “Stāsts par Sanmikelu” Aksels Munte apraksta visu savu dzīvi. Viņš nav mainījis arī savu vārdu, nav licis darboties it kā citai personai, kā parasti to dara citi autori. Stāsts uzrakstīts no pirmās personas. Aksels Munte ir parasts cilvēks, ārsts, kaut gan iekšēji viņā daudz kā neparasta. Viņš ir nedaudz psihologs, nedaudz filozofs, ļoti mīl dzīvniekus, putnus, pat liekas, vairāk nekā cilvēkus.
Pēc tautības zviedrs, mācījies un ārsta diplomu ieguvis Francijā. No Francijas viņš pārceļas uz Londonu, lai meklētu pavalstniecību, jo viņa zeme var tikt ierauta karā Vācijas pusē. Tālāk viņš dodas uz Sanmikelu, lai uzrakstītu grāmatu. Darbība risinās 20.gadsimta sākumā.
Pirmo reizi Sanmikelā Aksels nokļūst 18 gadu vecumā, studiju brīvdienās. Viņam ļoti iepatīkas sala un viņš grib nopirkt tur māju. Tur viņš satiek kādu vīru greznā, sarkanā apmetnī, kas saka, ka ir šīs vietas nemirstīgais gars. Tas apsola jauneklim kapelu, dārzu, māju, kalnu ar visu pili, ja viņš gatavs maksāt nolīgto cenu. Un tā ir - atteikšanās no godkārīga sapņa iekarot slavenu vārdu savā profesijā, savas nākotnes upurēšanu. Pirms nāves vajadzēs maksāt vēlreiz, un tā būs smaga nasta. Viņam atstāj tikai līdzjūtību, jo kā ārstam tā ir vajadzīga. Jauneklis piekrīt. Viņš turpina studijas un darbu bez brīvdienām, bez atpūtas, izklaidēšanās, kas viņam maksā miegu un gandrīz acu gaismu. Tā rezultātā viņš iegūst grūti izcīnītu diplomu, kā jaunākais medicīnas doktors, kāds jebkad ir radies Francijā.…
