-
Svešvalodu mācīšanas metodes pirmsskolas vecumā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
Svešvalodas mācīšanas metodes pirmsskolas vecumā | ||
Pirmsskolas vecumā izmantojamo mācību metožu klasifikācija | ||
Svešvalodu mācīšanas trūkumi un priekšrocības | ||
Svešvalodas standarta analīze | ||
Metožu pielietošana pirmsskolas mācību procesā | ||
Eksperimentālā daļa | ||
Secinājumi | ||
Bibliogrāfija |
Jo vairāk ir iespēju iepazīt pasauli, jo vairāk sajūtu gūst bērns. Sajūtas rada domāšanu, bet domāšanas aizsākums ir priekšstati, kas attīstās jēdzienos. Bērna domāšana ir cieši saistīta ar runas attīstību. Viņš sāk runāt tad, kad rodas apziņa par valodas nozīmi. Valodas apguvē liela loma ir videi, kurā bērns aug, tāpēc, ka bagāta valodas vide sekmē valodas attīstību un apguvi, veicina domāšanas procesu. [1., 16. – 18.]
Autore uzskata, ka bērni agrīnā vecumā apkārtējo pasauli, visu ko viņi redz, dzird, sajūt, uztver un saprot daudz savādāk nekā pieauguši cilvēki, tāpēc viņiem nepieciešama daudz savādāka pieeja un īpašas mācīšanas metodes, lai sekmētu apgūt svešvalodas un veicinātu to pielietošanu.
Daudzi pasniedzēji ir vienisprātis ar to, ka ideāls veids bērnam iemācīt angļu valodu ir runāt ar viņu tajā. Piemēram, mamma mājās visu laiku runā angliski, bet tēvs latviski. Vienīgais nosacījums būtu, ja tomēr bērnam vēl nav palikuši 4 gadiņu, nemainīties lomām, jo bērnam var sajukt. Šis tiešām ir viens no pašiem efektīvākajiem veidiem, taču, ja vecāki nezina angļu valodu tik labi, lai varētu runāt ar bērnu par ikdienišķām lietām, ieteicams ir no sākuma viņiem pašiem apmeklēt angļu valodas kursus. Ja mājās neviens īsti labi nemāk runāt angliski, tad pastāv iespēja nolīgt aukli, kura runās ar bērnu tikai angļu valodā. Ja runa ir par bērnu, kurš ir vecāks par četriem gadiem, tad vislabāk būtu atrast auklīti, kura kādu laiku ir dzīvojusi kādā no angliski runājošām zemēm.…
Agrīnā valodas mācīšanās palīdz skolēniem attīstīt labvēlīgu attieksmi pret citām kultūrām un valodām, kā arī likt pamatus valodu apguvei nākotnē. Un tā kā mazi bērni ir ļoti entuziastiski dalībnieki mutiskām sarunām un aktivitātēm, līdz ar to agrīno valodas mācīšanu pārvērš par lielisku līdzekli iegūt mutiskās iemaņas, tai pašā laikā priecājoties par valodas mācīšanos un saziņu. Mūsdienās labas svešvalodu zināšanas ir ļoti augstu vērtētas un tās dod daudz iespēju. Tāpēc ir svarīgi, lai bērni svešvalodas apgūtu jau pirmskolas iestādēs un sākumskolā, tas veicinātu ne tikai valodas apguvi, bet arī attīstītu komunikācijas spējas un palīdzētu bērnam integrēties sabiedrībā, kura mūsdienās ir multikulturāla, gūt priekšstatu un zināšanu par citām valstīm, kur kontaktējas attiecīgajā svešvalodā, uzzināt kaut ko par citu tautu kultūru un tradīcijām. Psihologi ir pierādījuši, ka svešvalodu mācīšanās daudz labāk padodas bērniem nekā pieaugušajiem. Savā darbā autore vēlas noskaidrot vai tiešām tā ir un kā tas izpaužas, kā ietekmē bērna attīstību un svešvalodu zināšanu veidošanos.