Izvairīga piesaiste – psiholoģiskās aizsardzības mehānismi liek kļūt patstāvīgam, iemācīties tik pašam ar visu galā, izlikties, ka mīlestība un emocionāls atbalsts nav nepieciešams. Tajā pašā laikā novērtots, ka, mātei izejot no istabas, pārdzīvo vēl lielāku stresu nekā drošajiem bērniem. veidojas iekšēja pārliecība, ka viņš tiks noraidīts. cenšas iztikt bez citu cilvēku mīlestības un atbalsta, viņš cenšas panākt emocionālu pašpietiekamību. Cilvēkiem ar izvairīgo piesaisti vēlāk un pieaugušā vecumā ir grūti izveidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem, izrādīt jūtas, būt pašiem atsaucīgiem pret bērnu vajadzībām.
Ambivalenta piesaiste - nedrošība liek nepārtraukti meklēt mātes tuvumu, baidīties to pazaudēt. Pretrunīga uzvedība – meklē tuvību, tad izvairās no tās. Arī pieaugušā vecumā cilvēkam raksturīga trauksme, liela jūtība uz reālu vai iedomātu šķiršanos. Pakļauti riskam iekļūt antisociālas uzvedības grupās. Vienmēr izjūt bailes no atšķirtības, meklē kādu, kam pieķerties, jo vienam bail izzināt pasauli.
…
