Filma ir reālistiska un patiesa, tāpēc tā man lika aizdomāties par to, cik patiesībā daudz man ir. Un ne jau tikai materiālā ziņā. Man ir skaista bērnība, kas saistās ne tikai ar spēlēm un rotaļām, bet arī ar savas identitātes meklēšanu un rakstura īpašību veidošanos.
Diemžēl Inesei tā visa nav. Smagā bērnība un pusaudzes gadi viņai ir bijis pārāk smags pārbaudījums, kas atstājis neatgriezeniskas sekas uz visu viņas atlikušo dzīvi. Kā teikts Gunas Svences grāmatā „Attīstības psiholoģija” : „Pusaudža periodā izveidojas bērna personības pamatpazīmes un kvalitātes, kā arī atklājas visos iepriekšējos periodos izveidojušās ietekmes emocionālajā, kognitīvajā un sociālajā sfērā. ... Pusaudžu perioda beigās cilvēkam būtu beidzot jāatrod sava patiesā identitāte un sociālā loma, bet tas ir ideālajā variantā.”…
