Modernās demokrātijas idejas un prakse ir divu liekāko transformāciju produkts politiskajā dzīvē. Pirmā transformācija norisinājās Senajā Grieķijā un Romā 5. gs. p. m. ē. Tūkstoš gadus vēlāk arī kādas Itālijas pilsētvalstis tika transformētas tautas valdīšanā, bet tas mazinājās Renesanses laikā. Abos gadījumos demokrātijas un republikānisko ideju un prakses centrs bija polisa, kā arī tautas valdīšana tika nomainīta pret impēriju vai oligarhiju. Otrā transformācija sākās ar pakāpenisku demokrātiskās idejas maiņu prom no vēsturiskās atrašanās vietas polisā uz plašāku nācijas, valsts vai nacionālas valsts sfēru. Kā politiskā kustība un dažreiz kā iekarojums (idejas) 19. gs. otrā transformācija ieguva lielu virzītājspēku Eiropā un angliski runājošajās valstīs.
Šī otra lielā demokrātijas ideju un prakses kustība ir pamatīgi transformējusi uzskatus par demokrātiskajiem procesiem un to sasniegšanu. Visspēcīgākie transformācijas iemesli ir atrašanās vietas maiņa no polisas uz nacionālu valsti un lielākas un ietverošākas politiskās asociācijas. …
