Sākšu ar to, ka Dž. Orvela pasaka „Dzīvnieku ferma” ir ārkārtīgi līdzīga mūsdienu sabiedrībai un tās dažādajām, lai arī tik ļoti līdzīgajām iekārtām. Mēs nemitīgi cenšamies kaut ko mainīt, bet rezultātā tāpat paliekam pie tā paša, pie iepriekšējā, tikai citādi ietērpta un nodēvēta. Un tāpat mēs turpinām šķendēties par visu tagadējo iekārtu. Tā nu jāatzīst, ka teiciens „viss jaunais ir labi aizmirsts vecais” ir absolūta patiesība.
Dž. Orvela „Dzīvnieku fermā” viss sākās ar dzīvnieku kurnēšanu pret saimniekiem, pret cilvēkiem, jo viņiem šķita absolūti netaisnīgi tas, ka viņi strādā, bet cilvēki, konkrēti, misters Džonss, viņu saimnieks, tikai savāc visus darba augļus, piedevām vēl, nedodot dzīvniekiem pietiekamu barības daudzumu un pietiekami neļaujot atpūsties pēc smagā dienas darba. Protams, reiz tas viss sakāpj, tik tālu, ka sāk briest „revolūcija”. …
