Antīkajā pasaulē
Kā arī primitīvo cilšu sabiedrībās cilvēki ticēja, ka vārds ir cilvēka dvēsele un ķermeņa vienojošā saikne. Māte iečukstēja bērnam viņa dvēseles vārdu, kas bija zināms tikai bērnam un viņai. Pēc tam bērnam tika dots otrs vārds, kas tika izpausts visiem. Dvēseles vārds tika turēts noslēpumā, lai to nelietīgi neizmantotu kādi ārēji spēki, kas apzinājās vārda ieslēpto spēku.
