-
Ārvalstu investīciju nozīme tautsaimniecības attīstībā un tās struktūras izveidē
Novērtēts!
2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 2 | |
| 1. | ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS TEORĒTISKĀ SKATĪJUMĀ | 5 |
| 1.1. | Ārvalstu kapitāla klasifikācija | 5 |
| 1.2. | Ārvalstu tiešo investīciju teorijas un investīciju plūsmas ietekmējošie faktori | 8 |
| 1.3. | Ārvalstu tiešo investīciju nozīme tautsaimniecības attīstībā | 16 |
| 2.1. | Ārvalstu investīciju Latvijā analīzē izmantotās datu bāzes | 23 |
| 2.2. | Ārvalstu tiešo investīciju izpildes un potenciāla novērtēšana | 26 |
| 3. | Ārvalstu tiešo investīciju attīstības tendences pasaulē | 32 |
| 3.1. | Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas pasaulē | 32 |
| 3.2. | Atsevišķu valstu pieredze ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un to ietekme uz šo valstu ekonomisko izaugsmi | 36 |
| 4. | Ārvalstu investīciju analīze Latvijā | 41 |
| 4.1. | Ārvalstu investīciju plūsmas Latvijā | 41 |
| 4.2. | Ārvalstu investīciju ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību un struktūru | 53 |
| 4.3. | Latvijas nacionālā inovāciju sistēma | 61 |
| 4.4. | ĀTI Latvijā salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm | 65 |
| SECINĀJUMI | 69 | |
| PRIEKŠLIKUMI | 72 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 74 |
Ražošanas globalizācija pārveido starptautiskās ekonomikas ainavu. Saikne starp attīstītajām valstīm kā kapitāla un tehnoloģiju eksportētājām un mazāk attīstītajām valstīm kā importētājām pakāpeniski pārtop daudz sarežģītākā attiecību kopumā. Starptautisko investīciju plūsmu ģeogrāfija mainās. Mazāk attīstītās valstis sāk arvien aktīvāk piedalīties starptautiskajā ekonomikā kā investīciju eksportētājvalstis, tai pat laikā piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas zināšanu ietilpīgās nozarēs un procesos [22,v].
Pastiprinoties konkurencei pasaules mērogā, transnacionālie uzņēmumi meklē dažādus veidus kā samazināt savus izdevumus, bet tai pat laikā nezaudēt savas līdera pozīcijas tirgū. Laikā, kad daudzu preču dzīves cikls mērāms vairs tikai pāris mēnešos, arvien būtiskāks kļūst jautājums par ātru inovācijas procesu, ražošanas pielāgošanu, kā arī šī procesa izmaksu samazināšanu. Transnacionālās kompānijas meklē risinājumu, pārvietojot savus izpētes un attīstības centrus uz citām valstīm, kuras spēj nodrošināt salīdzinoši lētu inovācijas procesu, piedāvājot labi attīstītus zinātniskos parkus, plašu speciālistu loku, kuru algas ir daudz zemākas nekā tās, kādas uzņēmumam ir jāmaksā savā mītnes valstī, kā arī citus šādām investīcijām labvēlīgus nosacījumus. Lai arī šī parādība ir samērā jauna un vēl maz izplatīta, tomēr var paredzēt šādu investīciju plūsmu pastiprināšanos nākotnē [22, xxviii].
Zināšanu radīšana ir viens no galvenajiem ekonomikas attīstības dzinējspēkiem, taču neviena valsts nav spējīga radīt visas zināšanas, kuras nepieciešamas, lai tā varētu palikt konkurētspējīga un ilgstoši attīstīties. Tādēļ valstīm ir būtiski iesaistīties starptautiskajā inovāciju apritē. Ienākošās un izejošās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir divi veidi, kā šajā apritē iekļauties, īpaši tas attiecas uz ĀTI pētniecības un attīstības centros.
Latvijas tautsaimniecībā pašlaik dominē dabas resursu un zemo tehnoloģiju rūpniecības nozares, kuras nevar nodrošināt ilglaicīgu un stabilu ekonomisko attīstību mūsdienu pasaulē. Šodien pārmaiņas ekonomikas, inovāciju, dzīves līmeņa, politiskajā, kā arī dabas procesu jomā notiek ievērojami straujāk nekā tas bija raksturīgi, piemēram, pirms gadiem piecdesmit. Latvija, lai arī ir iekļuvusi vidēji bagāto valstu kategorijā, tomēr jāteic, ka tā ir „nabadzīgākā starp bagātajiem”.…
Šajā bakalaura darbā ir veikta ārvalstu kapitāla ietekmes analīze uz investīciju saņēmējvalsts tautsaimniecības nozaru attīstību un struktūras veidošanos, pētot ārvalstu investīciju lomu ilgtspējīgas un dinamiskas ekonomikas attīstībā. Šis darbs sastāv no četrām daļām: 1. nodaļa veltīta ārvalstu investīciju teorētiskajam apskatam, meklējot atbildes uz kapitāla plūsmu cēloņiem un to ietekmi uz ekonomikas attīstību gan saņēmējvalstī, gan investora valstī. 2. nodaļā tiek aplūkotas ārvalstu investīciju novērtēšanas metodes un sniegtas ziņas par darbā izmantotajām datu bāzēm. 3. nodaļas ietvaros parādītas ārvalstu tiešo investīciju attīstības tendences pasaulē un izvērtēta atsevišķu valstu pieredze ārvalstu kapitāla piesaistē. 4. nodaļa ir fokusēta uz ārvalstu investīcijām Latvijā laika posmā no 1996. gada līdz 2004. gadam, īpašu uzmanību veltot ārvalstu investīcijām LR uzņēmumu pamatkapitālā sadalījumā pa nozarēm, kā arī to ietekmei uz šo nozaru attīstību. Tāpat ir analizētas arī galvenās problēmas, kas kavē ārvalstu kapitāla piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.
