Nobeigums
Paturot prātā visu minēto, jāpiebilst, ka vislielāka islama civilizācijas nozīme Rietumu pasaules vēsturē, saistās ar faktu, ka tā bija vienkārši varena sāncense un tādējādi izrādījās spēcīgs izdomas spēju dzinulis. Bizantijas civilizācija tādai lomai nederēja, jo kristīgajiem Rietumiem bija pārāk tuva un pārāk vāja radiniece. Dibināti vai nē, taču rietumnieki Bizantijas grieķus parasti uzskatīja par zemākstāvošiem ļautiņiem, savukārt musulmaņus viņi mēdza cienīt un no tiem baidījās. Patiesībā tam bija zināms pamats, jo zavā zenītā islama civilizācija neapšaubāmi bija viena no visu laiku dižākajām kultūrām. Neraugoties uz visai vājo organizāciju, tai ar diženas reliģijas un sabiedrisko institūtu palīdzību izdevās apvienot tik atšķirīgas tautas kā arābi, persieši, turki, dažādas afrikāņu ciltis un indusi. Musulmanisma raksturīgākā iezīme bija saliedēta daudzveidība, un tā ļāva rasties gan brīnišķīgi raibai sabiedrībai, gan tikpat brīnišķīgam orģinālu atklājumu un sasniegumu mantojumam
…
Saturs: -Islams -Islama Ideāls -Cilvēks Islama reliģijā -Pasaule -Normas un vērtības -Artefakti un simboli Islams ir otrā lielākā pasaules reliģija aiz kristietības.Tā ir stingri monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 77. gadsimtā radās Arābijas pussalā. Tā aizsācējs ir pravietis Muhameds, kurš dzīvoja ap 570.-632. gadam,Mekā.Muhameda vārds arābu valodā nozīmē “slavināmais”. Stāsts par islāma vēsturi aizsākās Arābijā. Pasaulē lielāko pussalu Arābiju apskalo Sarkanās jūras, Adenas līča, Arābijas jūras, Omānas un Persijas līča ūdeņi. Arābija bija nabadzīgs, tuksnešains reģions ar nelielām oāzēm, tāpēc to romieši un persieši vērtēja kā iekarošanas un pārvaldīšanas neizdevīgu. Pussalas tuksnešainajos apvidos dzīvoja daudzas arābu ciltis, kuras pielūdza savus dievus un elkus. Lielākā daļa arābu bija beduīni – klejojošu ēzeļu, zirgu, kamieļu, aitu un kazu gani. Izņemot Jemenu, kuru periodiski kā vasaļvalsti pārvaldīja Persija vai Etiopija. 6. gadsimta beigās, kad caur Arābiju gāja cauri tirdzniecības ceļš no Jemenas uz Bizantiju, palielinājās ekonomiskais nozīmīgums un turīgums oāzēm karavānu maršrutā. Šajā maršrutā bija Meka, kurā 570. vai 571. gadā kureišu cilts tirgotāju ģimenē dzima Muhameds.
