Katrs cilvēks reiz ir bijis bērns.
Bērnībā izsapņotais, piedzīvotais formē, veido cilvēka raksturu, dzīves virzību un likteni.
Bērns, viņa domas, sapņi, tā ir viņa pasaule, kurā viņš dzīvo un, ejot laikam, viņš tiem dzīvo līdzi , tos izjūt un mēģina saprast, kur ir realitātes robeža starp viņiem pašiem un pieaugušajiem. Bērni nesaprot, kādēļ pieaugušie visu uztver tik nopietni, kādēļ viņiem mūždien ir problēmas un grūtības dzīvē.
„Viņa zināja par kartupeļiem un vecmāmiņas kreņķiem, taču tās bija pieaugušo sarunas, kurās viņa nedz jaucās, nedz īpaši klausījās”.…
