Finanšu analīze un plānošana uzņēmumā

Secinājumi un priekšlikumi
1. Uzņēmuma galvenais finanšu vadības mērķis ir noteikta parametru skaita iegūšana, kas dod objektīvu un pamatotu uzņēmuma finanšu stāvokļa raksturojumu.
2. Daudzos uzņēmumos darbības plānošana ir nopietna un grūti risināma problēma, jo nav skaidri definēti uzņēmuma darbības mērķi, vadītājiem rada grūtības nepieciešamo resursu daudzuma noteikšana (cilvēku, materiālu, finanšu), uzņēmums neprot orientēties tirgū, daudzos uzņēmumos nav izveidota patiesas informācijas iegūšanas sistēma, kā arī uzņēmumu vadītājiem nav skaidra priekšstata par savu uzņēmumu attīstības perspektīvām.
3. Uzņēmuma budžets ir naudas vienībās sastādīts uzņēmuma finansu plāns konkrētam kalendāra laika perioda. Budžeta izstrādāšana uzņēmuma vadībai palīdz noteikt un precizēt uzņēmējdarbības virzienus, koordinēt saistību izpildi, uzkrāt uzņēmējdarbības vadīšanai nepieciešamo informāciju un novērtēt uzņēmējdarbības rezultātus, un izvēlēties visefektīvākos resursu izmantošanas variantus ierobežotu resursu apstākļos.
4. Kopējais budžets sastāv no trim obligātiem finanšu dokumentiem: peļņas vai zaudējumu plāns, naudas plūsmas prognoze un bilances budžets.
5. Peļņas vai zaudējumu plāns veidojas no iepriekš aprēķinātām ieņēmumu un izdevumu prognozēm un plāniem un parāda uzņēmuma plānoto saimnieciskās darbības rezultātu.
6. Naudas plūsmas prognozē tiek ierakstītas ieņēmumu plūsma, kas ir saistīta ar saimnieciskās darbības ienākumiem (pārdošanas ienākumiem) un esošajām izmaksām. Tas atklāj kapitāla deficītu, ja tāds ir, tādējādi uzņēmums spēj laikus sagādāt nepieciešamo kapitālu.
7. Bilances budžetā ir atspoguļoti budžetā esošie aktīvi, saistības, pašu kapitāls plānotā perioda beigās.
8. SIA „KU – Zilā Ezerzeme” ir mazs, bet stabils, vairākus gadusb uz Latvijas tirgus pastāvošs uzņēmums, kas pamatā specializējies mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā. Papildus pamatdarbībai uzņēmums iznomā telpas Daugavpilī, kas dod papildus ieņēmumus biznesa attīstībai.
9. Uzņēmuma 2011. gada pārskata gada rezultāts ir ievērojama uzņēmuma apgrozījuma samazināšanās uz 35% un zaudējumi sastādīja vairāk par 24 000Ls, kas ir izskaidrojams ar pasaules, kā arī Latvijas kopējās ekonomiskās krīzes apstākļiem.
10. 2011. gadā paaugstinājās produkcijas cenas, kas sekmēja bruto peļņas rādītāja paaugstināšanos no 23,6% 2009. gadā līdz 27,5% 2011. gadā. 2009. – 2011. gadu periodā operatīvās darbības, realizācijas, aktīvu un pasīvu rentabilitātes rādītāji ir negatīvi, jo uzņēmumam ir pārāk augsts pārdošanas un administrācijas izmaksu līmenis, kas negatīvi ietekmē visu uzņēmuma saimniecisko darbību kopumā. Uzņēmums neefektīvi izmanto līdzekļus un ieguldīto kapitālu.
11. Tātad no rentabilitātes koeficientu aprēķina ir redzams, ka 2009. gadā īpašnieki uz vienu pašu kapitāla latu ir ieguvuši 0,081 Ls lielu peļņu. Peļņa nav iespaidīga, tomēr lielāka nekā nākamos gados, jo pašu kapitāla rentabilitāte uzņēmumam gan 2010., gan 2011. gados ir negatīva. Gadu beigās šis rādītājs strauji pazeminājās uz peļņas rēķina, jo pašu kapitāls netika papildināts un mainīts. Salīdzinot uzņēmuma peļņu pēc nodokļiem 2010. un 2011. gados, tas izmainījās, samazinoties, tāpēc pašu kapitāla rentabilitātes absolūtās izmaiņas ir – 21%, ko jāvērtē kritiski. Tas nozīmē, ka uzņēmumam nav atdeves, ieguldīto kapitālu izmanto neracionāli, uzņēmuma īpašnieki neveiksmīgi iegulda līdzekļus, faktiski strādājot „mīnusā”.
12. Iegūtie visu likviditātes rādītāju lielumi nesasniedz noteiktos normatīvus. Uzņēmumam jāpievērš uzmanība īstermiņa parādu apmaksas spējai, kā arī jākontrolē likviditāte.
13. Uzņēmumā SIA „KU – Zilā Ezerzeme” visaugstākais krājumu aprites koeficients bijis 2009. gadā, turpmākos gados tas samazinājās līdz 2,9. Tomēr šis koeficients ir zemā līmenī, kas liecina par to, ka uzņēmumam ir nesekmīgs pārdošanas kanāls un ir pārāk lieli krājumi. Zems ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients liecina par to, ka pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu noslogojums ir zems, tehnika sevi slikti atražo.
…