1.Kāda ir liriskā „Es” attieksme pret tematu?
Dzejoļi parasti rakstīti 1. Personā, tāpēc liriskais „es” ir pats autors.
Čaks ir maksimālists – vai nu viņš kaut ko mīl, tad līdz matu galiem, ja strādā tad no visa spēka, ja kaut ko vēlas tad darīs visu lai tas izdotos.
Lasot dzeju ir spēcīgi jūtama liriskā „es” mīlestība pret Rīgu. Ir pat tā, ka ir divas puses viena ir pats Čaks, un otra ir Rīga.
Liriskais es nepārstāj sapņot. Dzīvo ilūzijās par skaisto dzīvi.
„Sapņo un tu nebūsi mazs,
Visa pasaule tevī liesies kā kvass
Sapņo!”
2.Kādi ir liriskā „es” pārdzīvojumi, izpratne par laiku un telpu.
Noskaņu telpa – balta ziema, vēls vakars, tumša nakts, Rīgas ielas, aklā nakts, nomale
Reālā telpa – Taiti sala, Rīga, Smārdes purvs
Čaka dzejolī „Rīgai” jūtama uz priekšu plūstošais laiks. …
