Black Metal (jebšu latviski blekmetāls (tiešajā tulkojumā gan tas skan kā „melnais metāls”, bet dzīvē tiek lietots apzīmējums „blekmetāls”, pie kura arī pieturēsimies) ) ir viens no metālmūzikas ekstrēmā gala novirzieniem. Blekmetālu raksturo agresīva un netīra skaņa, kura mijas ar tumšu un aukstu atmosfēru. Muzikāli to panāk ar smagu, izkropļotu (distorted) ģitāru skaņu, notis parasti tiek spēlētas tremolo veidā, pārsvarā raksturīgi taisni un ātri bungu ritmi (blast-beats), ķērcošs vokāls, nestandarta dziesmu kompozīcijas. Ideoloģiski svarīga ir arī Jūdeo-Kristietisko vērtību noliegšana un cīņa pret tām. Blekmetāls arī ir undergrounda žanrs, tā grupas nepretendē un necenšas kļūt populārs metalmūzikas mainstreem’ā.
Blekmetāls kā žanrs radās astoņdesmito gadu sākumā, par tā pamatlicēju uzskatāma grupa Venom, tiesa gan, tai ar to, ko mūsdienās pazīst kā blekmetālu kopīgs ir tikai ārējais izskats un teksti. Tomēr par pirmo blekmetāla ierakstu tik un tā uzskata Venom 1982. gada albumu „Black Metal”, no kurienes arī cēlies žanra nosaukums.
Laika posmu no astoņdesmito sākumā līdz astoņdesmito beigām sauc par Pirmā Viļņa blekmetālu, kuram attiecīgi arī piederēja tādas grupas kā jau minētā britu Venom, šveiciešu Hellhammer (vēlāk Celtic Frost), dāņu Mercyfuly Fate, zviedru Bathory, brazīļu Sarcofago uc. Arī vācu thrash metal grupu Sodom un Destruction vecie veikumi ar tiek citēti kā vēlāko grupu iedvesmas avoti. …
