Ungārija

Ungārija jeb – precīzāk – Ungārijas Republika atrodas pašā Eiropas viduspunktā Karpatu baseinā. Pusi no tās teritorijas aizņem līdzenumi – stepe. Šīs valsts vidusdaļā plešas plašs, auglīgs līdzenums, bet ziemeļu un rietumu daļām raksturīgi viļņoti pakalni un nelieli kalni. Ungārija ir visvairāk dienvidos esošā centrāleiropas valsts. Šeit ir dzīvojušas daudzas un dažādas tautas, ieskaitot vāciešus, slovakus, serbus, horvātus, rumāņus un čigānus. Tomēr lielākā daļa ungāru ir cēlušies no maģāriem, kas bija klejotāji zirgkopji. Pēc Otrā pasaules kara komunisti šeit ieviesa stingru režīmu, pret ko 1956. gadā tauta neveiksmīgi sacēlās. Padomju tanki viņus nežēlīgi apspieda. Tagad Ungārijā ir demokrātiska valdība.
Ungārija ir kļuvusi par industriālu valsti art attīstītu agrorūpniecības kompleksu.
Ungārijas galvenās rūpniecības nozares ir metalurģija, ķīmiskā, vieglā rūpniecība, mašīnbūve un elektrotehnika. Kopš 1990. gada, kad pie varas nāca demokrātiska valdība, Ungārijai ir jācīnās par savu vietu pasaules tirgū. Daudzi uzņēmumi ir privatizēti, taču dažās nozarēs ir iestājies panīkums. Ungārijas darbaspēks ir ļoti kvalificēts, tādēļ tā spēj piesaistīt vairāk ārzemju investīciju uz vienu cilvēku nekā jebkura cita Centrāleiropas valsts.
Starptautiskā darba dalīšanā Ungārija specializējas mašīnbūves produkcijas, alumīnija, medikamentu un pārtikas produktu ražošanā. Krasi palielināts eksportu produkcijas īpatsvars. Rūpniecības nozarstruktūrā smagās rūpniecības nozaru pārsvars: kalnrūpniecība, enerģētika un metalurģija dod 1/5 produkcijas, mašīnbūve un ķīmiskā rūpniecība – 2/5. Ungārijas enerģijas avoti ir brūnogles, akmeņogles, lignīti, nafta un dabasgāze.…