Pilsēta -, manuprāt, urbanizēta vieta, kur cilvēki dzīvo patstāvīgā stresā un problēmās; vieta, kur aspirīnu var nopirkt visai dzīvei par Ls 10, taču iztērēt to vienā dienā. Savukārt lauki - plašas teritorijas, kur viena māja no otras atrodas 10 km rādiusā; vieta, kur cilvēki dzīvo nesteidzoties, kā paši vēlas un aplūko ikdienas saulrietu, ko var redzēt, sēžot uz pļavas. Diemžēl tik romantiski un viegli vis nav.
Valsts pati ir izstrādājusi politiku, kur mērķis ir noteikt, izcelt un aizsargāt nacionālo kultūru, it īpaši kultūras mantojumu un valodu. Eiropā pamazām ienāk jau amerikanizētā kultūra. Visa pasaule attīstās tik strauji, ka katrai valstij sava „īstā” kultūra ir palikusi tikai valsts lauku nostūros, kur jau tā raujas iekšā pilsētnieki ar eiropeisko domāšanu, kas ātri vien sagrauj visu dabas skaistumu savā priekšā.…
