Rotaļa ir bērnības neatņemama sastāvdaļa.
Tas ir pamats bērna personības un izziņas sfēras attīstības veicināšanai.
Rotaļa ir darbība, kas sabiedrībā izpilda noteiktas funkcijas – nodod apgūto sabiedrības pieredzi no vienas paaudzes otrai.
Ar rotaļām saprot brīvu darbību, kur noteicošā loma ir rotaļnieka iztēlei.
Jēdzienu „spēle” biežāk lieto, runājot par sporta spēlēm, galda spēlēm, kam ir strikti izteikti noteikumi, un kuru rezultāts cieši saistīts ar bērna atjautību, veiklību, gudrību, ne tik daudz ar bērna izdomu, fantāziju. Ievērojot sacīto, par rotaļspēlēm autores uzskata bērna rotaļas ar jau izstrādātu saturu, noteiktu struktūru, kurā bērns aktīvi darbojas un variē tās, izdomā jaunas darbības, noteikumus.
Didaktiskās spēles (“Zīmēšana”, “Atbalss”, “Zvejnieki”);
Kustību rotaļas (“Boulings”, “Vilciens”);
Muzikālās rotaļas (“Bērnu izrāde”, “Aplausi”);
Radošās rotaļas (“Izkrāsošanas”, “Veidošana”) ;
Sižetiskās lomu rotaļas (“Lelles teātris”, “Slimnīca”, “Veikals”);
Celtniecības rotaļas (“Lego”, “Būvklucīši”);
Rotaļas eksperimenti (ar dabas materiāliem – “Dabas alfabēts”);
Rotaļas ar cilvēkiem (”Sasaldēšanās”, “Virves vilkšana”).
Sacensības (“Kas ātrāk aizskries līdz karodziņam”).…
