Krusta kari kuršu teritorijā

Nobeigums
Viens no galvenajiem secinājumiem ir tāds, ka krustneši panāca savu- kurši pieņēma kristīgo ticību, kaut arī daudzi to nevēlējās. Kurši bija tie, kuri visspilgtāk atteicās pieņemt jauninājumus- kristīgo ticību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc krustneši gribēja iekarot Kuršus, bija tāds, ka tā bija bagāta, un tas nozīmēja, ka krustnešu ekonomiskais stāvoklis uzlabojās. Ar laiku krusta kari bija lielākoties līdzeklis, lai iegūtu finansējumu, tātad viņiem bija jāpakļauj teritorijas, kas bija ekonomiski stabilas un, kurām bija izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis- tādas īpašības bija Kursai.
Kurši trīs reizes pēc apspiešanas centās atgūt brīvību, bet neveiksmīgi. 1267. gadā kurši padevās, krustneši viņus pakļāva pilnībā. Viņi bija spiesti dot ķīlniekus un maksāt desmito tiesu. Kurši ordenim maksāja divus pūrus labības, pildīja klaušas četras dienas gadā. Tiem kuršiem, kuri atteicās no kristietības bija jāpilda ārkārtas klaušas piļu celtniecībā un citos darbos.
Pēs krusta kariem, kurši zaudēja savas zemes, tās tika iekļautas Livonijā, vēlāk Kurzemes hercogistē. Kurši, kuri dzīvoja Livonijas zemēs saplūda ar citām baltu tautībām latviešu tautā. Kā atsevišķa tauta kurši izzuda.
Krusta kari deva progresu pilsētu un piļu celtniecībai un sekmēja tirdzniecības attīstību. Krusta karu rezultātā izveidojās Livonijas ordenis. Eiropa krusta karu rezultātā sāka attīstīties.

…