Ebreju ienākšanu Latvijā lielā mērā ir ietekmējuši notikumi Rietumeiropā, sākot jau ar 12. -13. gadsimtu, kad ebreju dzīvi Rietumeiropā sāk īpaši reglamentēt: jānēsā dažādas atšķirības zīmes, jādzīvo noteiktos kvartālos, rodas pirmie priekšstati par ebrejiem kā ķeceriem. Sākas pirmās ebreju izraidīšanas no Rietumeiropas (1182. gadā no Francijas, 1290. gadā – Anglijas). Pilnīgi drošas ziņas par pirmajiem ieceļotājiem ebrejiem Latvijas teritorijā nav, jo rakstītpratēji Latvijas teritorijā, kas varētu šo notikumu fiksēt, parādās tikai līdz ar vāciešu ienākšanu. Pirmais tāds dokuments, kurā fiksēta ebreju klātbūtne Latvijas teritorijā, datējams ar 1309. gadu, kad Livonijas ordeņa mestrs izdod pavēli neatļaut ebrejiem dzīvot Livonijā. Vairums autoru, kas rakstījuši par ebreju vēsturi Latvijā, par ebreju ienākšanu Latvijas teritorijā uzskata 16. gadsimtu. Iespējams, tāpēc, ka 1561. gadā bojā iet Livonijas valsts, vairs netiek tik izteikti kontrolēta ebreju klātbūtne un sākas daudzskaitlīgāka ebreju tirgotāju un amatnieku ieplūšana. Tieši 16. gadsimtā, līdz ar ebreju tirgotāju un amatnieku parādīšanos Rīgā, sāk veidoties Rīgas ebreju kopiena.
Šī referāta mērķis ir apskatīt Rīgas ebreju politisko, sabiedrisko un kultūras dzīvi, sākot ar 16. gadsimtu līdz 20. gadsimta sākumam.…
