Senatnē pāreja no galēji mitoloģiskās domāšanas uz zinātniski loģisko domāšanu sevišķi spilgti izpaudusies Grieķijā, nelielajā zemē Balkānu pussalas dienvidos, kas neapšaubām ir bijusi daudzu vēl arī mūsdienās aktuālu kultūras un zinātnes, mākslas un estētikas vērtību šūpulis. Grieķu klasiskās kultūras ideālais tēls ir cilvēks – grieķis, brīvais polisas pilsonis, kuram maksimāli jāattīsta savas fiziskās un garīgās potences, bet tas prasa spēju sevi pazīt, sevi kritiski novērtēt. Grieķu klasiskās kultūras būtiska iezīme ir kritiskā pašapziņa, kas izteikta uzrakstā “Pazīsti pats sevi” Apolona tempļa frontonā Delfos.
No šejienes nācis arī plaši zināmais grieķu filozofs Sokrāts, kurš bija nodevies patiesības meklēšanai, cenšoties rast pareiza dzīves veida principus, „pareizas zināšanas”. Tā filozofiskās domāšanas izejas punkts un kodols pārdomām par cilvēku bija formula ”Izzini pats sevi”, kuras sokrātisko izpratni Ksenofonts raksturo šādi: “Kas pazīst sevi, tas zina, kas viņam noderīgs, un prot labi izšķirt, ko viņš spēj un ko ne. Nodarbodamies ar to, ko prot, viņš sev sagādā visu, kas vajadzīgs, un gūst panākumus.”. Taču šī sentence vēl neizsmeļ principa “Izzini pat sevi” sokrātisko izpratni. Sokrāts precizējis, ka “dzīvot pareizi un laimīgi nozīmē dzīvot nevis ar vispārīgām zināšanām.., bet tikai ar tām, kas attiecas uz labo un ļauno”.…
