-
Augsnes resursu un ekosistēmu apsaimniekošana Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| Materiāli un metodes | 4 | |
| 1. | Etalonteritorijas atrašanās vieta, Natura 2000 teritorijas īss apraksts un konspektīvs fiziski-ģeogrāfiskais raksturojums | 4 |
| 2. | Etalonteritorijas zemes izmantošanas veidi un biotopu pašreizējā apsaimniekošana | 7 |
| 3. | Augsnes degradācijas riski teritorijā | 10 |
| 4. | Atļautās un neatļautās darbības zālājos un meža zemē (dīķu rakšana, apbūves veikšana, galvenās cirtes iespējas) | 11 |
| 4.1. | Visās teritorijās atļautā izmantošana | 12 |
| 4.2. | Visās teritorijās aizliegtā izmantošana | 13 |
| 4.3. | Tieši par dīķiem un grāvju ierīkošanu | 14 |
| 4.4. | Krastu un ūdensmalu inženiertehniskā sagatavošana un atļautā izmantošana | 14 |
| 4.5. | Meža teritorijas | 14 |
| 4.6. | Koku cirte mežos | 16 |
| 5. | ES nozīmes aizsārgājams biotops Purvaini meži 91D0* | 19 |
| Izmantotā literatūra | 23 |
Biotopa saglabāšana
Biotopa 91D0* purvaini meži saglabāšanas prioritāte ir neiejaukšanas dabiskajos procesos un dabiska hidroloģiskā režīma saglabāšana. Neiejaukšanās nozīmē, ka biotopā nenotiek aktīva cilvēka darbība, kas saistīta ar koku vai krūmu ciršanu vai ietekmi uz augsni, transporta pārvietošanās, nav makslīgi radītu hidroloģiskā režīma izmaiņu. Dabiskie procesi netiek ierobežoti vai traucēti. Taja pašā laikā biotopu izmanto rekreācijai, sēņošanai un ogošanai, medībām, kas, ja vien netiek iznīcināta biotopa struktūra vai sugas, to negatīvi neietekmē. Šiem biotopa variantiem neiejaukšanās ir piemērotākais saglabāšanas variants, ko arī biežāk izmanto.
Biotopa, kas ietver degradētus purvainus mežus, saglabāšanai un apstākļu uzlabošanai nepieciešama hidroloģiskā režīma atjaunošana vai vismaz apstākļu uzlabošana, ciktāl tas iespējams. Kā papildus pasākums,īpaši medņu dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai, var būt nepieciešama nosusināšanas rezultātā izmainītās mežaudzes struktūras uzlabošana, izcērtot paaugu.
Hidroloģisko režīmu ietekmē ne tikai apstākļi tieši biotopa teritorija, bet arī pieguļošajās teritorijās – jaunu grāvju celtniecība, esošo rekonstrukcija un kūdras ieguve blakus esošajā purvu teritorijās, kas ietekmē ūdens līmeni plašākā apkārtnē. Tāpēc, lai nodrošinātu biotopa aizsardzību un saglabāšanu, vienmēr jāizvērtē plānotās darbības tā tiešā tuvumā. Vēl viens paņēmiens ir boferzonas izveide. Tā samazina negatīvo faktoru ietekmi no pieguļošajām teritorijām, palīdzot saglabāt patstāvīgu mikroklimatu mežaudzē.
Buferzonas saglabāšana
Buferzonas mērķis ir novērst pastiprinātu vēju ietekmi mežmalas joslā, ja purvainam mežam pieguļošā teritorijā tiek nocirsta mežaudze un meža siena tiek strauji atsegta vēja ietekmei. Līdzīga situācija iespējama gadījumos, kad, atjaunojot purva biotopu, tiek izcirsts purva apaugums, arī tad jāsaglabā buferzona.
…
Vadoties pēc studiju kursa Latvijas augsnes un dzīvā daba, prasībām tika izveidots kursa darbs par sevis izvēlētu etalonteritoriju. Lai darbu varētu veikt bija vispirms nepieciešams apmeklēt lauku semināru, abu kursa vadītāju pārraudzībā. Tajā iepazināmies ar biotopa noteikšanas pamatprincipem, apguvām augsnes indikātorpazīmes pēc kurām precīzi noteikt konkrēto augsni, kā arī guvām priekšstatu par konkrētās vietas apsaimniekošanas nepieciešamībām. Kursa darba laikā apguvām, kā izveidot dažāda veida ar apsaimniekošanu saistītas kartes. Darba gaitā tika apgūta informācija par izvēlētās etalonteritorijas apsaimniekošanu, kā arī tika dotas rekomendācijas kā to labāk veikt turpmāk nākotnē. Ļoti vērtīga pieredze arī bija darbas ar dažāda veida dokumentiem, lai noskaidrotu atļautās un aizliegtās darbības etalonteritorijā.
