Mūzika.
Pārsvarā senā indiešu mūzika ir vienbalsīga, kā vairums seno kultūru mūzika, tomēr ir arī divbalsības piemēri.
Lielākajā Indijas daļā pastāvēja 10 skaņkārtas, bet Dienvidindijā 72 skaņkārtas, kas ir apbrīnojams skaitlis.
Indieši oktāvu ir sadalījuši 22 skaņās, kas ir aptuveni ¼ toņa. Ceturtdaļtonis ir vismazākais ar dzirdi uztveramais intervāls, ko mūsu netrenētajai ausij ir grūti saklausīt.
Indiešu mūzikā bija pazīstama improvizācija, melodija tika attīstīta pamazām, improvizēja vairāk ar ritmu, nevis melodijas maiņu.
Liela nozīme Senās Indijas mūzikā bija teātrim, kas attīstījās līdztekus mūzikai. Teātris dalījās divās daļās - galma teātrī un zemnieku teātrī. Galma teātrim raksturīga klasiskā indiešu drāma, bet zemnieku teātrim krāšņas komēdijas.
Senā indiešu mūzika bija un joprojām ir cieši saistīta ar kustību un žestu. Dziesma bija kā pavadījums dejai.
Indiešu dziedājumi ir ļoti netipiski, melodijas līdzenu attīstību pēkšņi pārtrauc ātrruna, vai mēles vai kakla trilleri. Nereti dejošana tika apvienota ne tikai ar dziesmu, bet arī ar sitaminstrumentiem.
…
