Citātā izklāstīts, kā Švauksts vēlējās sekot Pietuka Krustiņam un būt pamanāms sabiedrībā gluži kā pats Pietuka Krustiņš. Tas parāda gan skolotāja augsto statusu sabiedrībā, gan Švauksta attieksmi pret Krustiņu. Visu dievkalpojumu Švauksts mēģināja uzturēt sarunu un iegūt skolotāja atbalstu.
Pēc dievkalpojums Pietuka Krustiņš bija atrodams sēžam aukstā un piepīpētā kroga istabā, kopā ar tiem, kas šādā vai citādā ziņā tika turēti par cienīgiem. Tas parāda to, ka Krustiņš, varētu teikt, piederēja pie Slātavas ļaužu elites. Sarunā ar Prātnieku viņi apsprieda kora finansējumu. Sākot runāt par Švaukstu, tika pieminēts tautības jautājums, par ko Pietuka Krustiņš arī izteica savu viedokli. Pats Švauksts ieradies, netika silti sveicināts no skolotāja puses, viņš manāmi nebija aicināts sanāksmē.
„Pietuka Krustiņš sāka gan iekšķīgā labpatikšanā kaut kādi aizbildināties un atteikties...” (345.lpp)
Kad sākās saruna par kristībām, Krustiņš vēlējās citu acīs izskatīties pazemīgs, kamēr prātā pats vēlējās būt slavēts. Kad viņam tika dots vārds, viņš bija gatavs runāt ilgi.
…
