Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 1.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 2.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 3.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 4.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 5.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 6.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 7.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 8.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 9.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 10.
  • Referāts 'Laulības un tēva varas tiesības', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Laulība un laulāto attiecības    4
2.  Tēva vara    7
2.1.  Tēva varas nodibināšanās    7
2.2.  Tēva varas tiesības par bērniem    8
2.3.  Tēva varai pakļauto personu mantiskais stāvoklis    9
2.4.  Tēva varas izbeigšana    10
  Nobeigums    11
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Romiešu tiesības jautājumā par ģimeni galveno vietu ieņem normas par īstu laulību – iustae nuptiae. Taču bija paredzēti arī citi kopdzīves veidi, piemēram, laulība, kas bija noslēgta pēc tautu tiesībām starp romieti un ārzemnieci. Vergiem vispār nebija paredzēta laulība. Viņu ģimeni uzskatīja par ārlaulības stāvoklis – contubernium. Nepilnīga laulības forma bija konkubināts – faktiska kopdzīve, ko atzina princepa un imperatora likumi. Concubinatus – neīsta laulība jeb nepilnīga laulības forma, ko sastopama gadījumos, kad īstas laulības noslēgšanai bija kādi šķēršļi. Sieviete konkubinātā juridiski nebija sieva, bet tikai konkubina ( piegulētāja ) monogāmiskā nozīme. Konkubines bērni nenonāca tēva varā, taču bija dabiskie bērni – liberi naturales. Justiniāna laikā šādi bērni ieguva tiesības prasīt no tēva uzturu. Jaunāko laiku romiešu tiesībās vērojama tendence tuvināt konkubinātu īstai lailības formai, ja tā bija atklāta, ilgstoša monogāmiska vīrieša un sievietes kopdzīve. Ārlaulības bērns bija spurius jeb vulgo conceptis.
Romiešu tiesības pazīst arī saderināšanos sponsolia – vīrieša un sievietes vienošanās noslēgt laulību. Saderināšanās neradīja pienākumu pusēm prasīt laulības noslēgšanu. Ja saderināšanās palika bez tālākām sekām – laulība netika noslēgta, tad puses varēja savstarpēji vienoties par dāvanu atdošanu un tml. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants