13. gs. sākumā pāvesta 1231. g. statūtā parādās punkts, kas paredz nāvessodu visiem ķeceriem. Cīņas saknes pret raganām meklējamas kristīgās baznīcas cīņā ar ķeceriem. Bieži vien tādēļ, ka bija citādāks skatījums uz reliģijas ortodoksiju. Un bieži vien tie bija izglītoti cilvēki. Buršana skaitījās ja cilvēks ir slēdzis līgumu ar sātanu un ar sātana palīdzību izrīkojies ar kādu Dieva radītu lietu citādāk nekā Dievs to iekārtojis. Tolaik cilvēki no visas sirds ticēja, ka burvji un raganas var nodarīt lielu garīgu un miesīgu kaitējumu viņiem, viņu bērniem, lopiem un īpašumiem. Viņi tajā saskatīja kriminālu lietu un centās pretoties, kā mācēdami. Protams, ka daudzviet šī psihoze tika izmantota ļaunprātīgi, lai kaitētu savam tuvākam. Kaimiņi bieži apsūdzēja kaimiņus. Daudz cieta sievietes, arī dažādi dīvaiņi, kas atšķīrās no pārējiem, jo uzskatīja, ka velns atstāj uz cilvēka ķermeņa kādu pēdu un šī pēdas ir dažādas kroplības, novirzes no normas. Tas viss nav attaisnojams, un tas nepārprotami ir kristietības izkropļojums. …
