Sēļu etnosu un viņu apdzīvotās teritorijas ir iespējams rekonstruēt pēc rakstītajiem avotiem un reliktiem mūsdienu latviešu valodā, kas sēļus atšķir no tajā pašā augšzemnieku dialektā runājošiem latgaļiem. Pēc rakstītajiem avotiem sēļi dzīvoja Augšzemē, Kokneses apkārtnē un Rīgas tuvumā. Pēc valodnieku izdalītās sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas sēļi apdzīvojuši arī Aiviekstes baseinu. Viņi sarunājās sēļu valodā. Tā pieder pie indoeiropiešu valodu saimes Baltu valodu grupas. Valodas pēdas ir saglabājušās bijušo sēļu apdzīvoto teritoriju izloksnēs.
Sēļu tradīcijas ir ļoti līdzīgas latgaļu tradīcijām. Apģērbs un rotas būtiski neatšķīrās. Sēļi savus mirušos apbedīja līdzenajos kapulaukos nesadedzinātus austrumu-rietumu virzienā, ievērojot vīriešu un sieviešu pretēju orientāciju. Apglabāja arī kapu uzkalniņos (Sēlpils Lejasdopelēs no 63 uzkalniņiem izpētīti 10), kuros atrasti ne tikai apbedījumi pa vienam, bet arī kolektīvie uzkalniņi ar lielāku apbedīto skaitu (vienā no tiem bija pat 18 apbedījumi).…
