Annas Kareņinas un Alekseja Vronska attieksme pret ģimenes vērtībām ir dažāda, kas abu attiecībām traucē. Annai ģimene ir vērtība, tas viņai ticis ieaudzināts jau no bērnības. Romāna sākumā atspoguļots, kā Anna rūpējas par savu dēlu, būdama laba sieva un māte vienlaikus. Turpretī Vronska vērtību sistēmā laulības un bērni neieņem augstu vietu, viņš par to vēl nedomā, piešķirot tam maznozīmīgu lomu. Viņš saprot, ka var satikties ar ko vien vēlas, tāpēc domā, ka būt par vīru ir muļķīgi, nenopietni un tas nav nepieciešams, jo par viņiem smejas tad, kad neprecētajiem vīriešiem ir dēka ar precēta vīrieša sievu, tas mainās, kad viņš satiek Annu. Redzams, ka iepazīstot Vronski, vairākas viņa īpašības Anna pārņem sev, jo viņai vairs nav svarīga uzticība vīram, turklāt, viņa pamet savu miesīgu dēlu, kļūdama gluži tāda pat kā Vronskis. Tomēr laulības vēljoprojām tiek vērtētas augstu, lai gan viņa tās grib likumīgi šķirt, lai oficiāli, bez pārmetumiem un sabiedrības nicinājuma būtu kopā ar Vronski.
Aktuāls paliek jautājums par Vronska mīlestību pret Annu. Ja viņš būtu mīlējies sievieti pašaizliedzīgi jau pašā romāna sākumā, viņš visticamāk nemaz nebūtu uzsācis dēku ar Annu, tādējādi izpostot viņas laulības dzīvi. Romāna gaitā uz brīdi šķiet, ka Vronska domas par ģimenes modeli ir mainījušās, taču tas ir maldīgs priekštats, jo drīz vien redzams, ka vīrietis norobežojās no mīļotās sievietes. Nenoliedzami, ka vainīgi bija viņi abi, turklāt, Annas nebeidzamā greizsirdība mazināja Vronska vēlmi pavadīt laiku kopā ar viņu meitu. Skaidri redzams, ka Anna Vronski patiesi mīl, tomēr viņas mīlestība kļūst pat pārāk aizbildnieciska un agresīva, kas veido pretstatu ar Vronska paustajām jūtām. …
