Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija un automātija', 1.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija un automātija', 2.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija un automātija', 3.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija un automātija', 4.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija un automātija', 5.
  • Paraugs 'Sirds fizioloģija un automātija', 6.
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI:
Sirds reaģē ar saraušanos uz elektrisku kairinātāju. To izdara, lai atjaunotu sirdsdarbību, vai arī jā sirdsdarbības ritms ir pārak lēns un organisma apgāde ar asinīm ir nepietiekama.
Pazemināta temperatūra veicina sirds ritma palēlināšanos, un sistoles tilpuma palielināšanos, bet paaugstinātā temperatūru, muskuļšķiedru metabolisms palielinās, sirds ritms kļūst ātrāks, un sistoles tilpums samazinās.
Pēc pirmā ligatūras uzlikšanas, starp venozo sinusu un priekškambariem, venozais sinuss turpina sarauties, bet priekškambari un kambaris vairs nesaraujas. Pēc tam uzliek otro ligatūru uz robežas starp priekškambariem un kambari, un tie pamazam sāk sarauties, tikai to saraušanās ritms ir lēnāks nekā venozā sinusa saraušanās. No tā izriet secinājums, ka atrioventrikulārā mezgla automārijas spēja ir mazāka nekā sinusa mezglam. Staniniusa eksperiments pierādā, kā automātijas spēja samazinās virzienā no venozā sinusa uz sirds galotni.

Autora komentārsAtvērt
Atlants