2003. gada 5. martā Afganistāna ratificēja Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izkaušanu. Tā kā Afganistāna tajā laikā bija procesā starp konstitūcijas sastādīšanu un tiesas un likumdošanas reformām, tas izveidoja vēsturisku iespēju un obligāciju pievienot līguma aizsardzību nacionālajiem likumiem un institūcijām. Konstitucionālais process ir arī iespēja piesaistīt sievietes politiskajiem procesiem uz plaši pamatotām konsultācijām.7
Šīs konvencijas piektais pants ir tas, kam Afganistānā ir jāpievērš liela uzmanība, šis ir arī pants, kas Afganistānā ne reizi vien tiek pārkāpts, kā jau iepriekš esejā tika rakstīts.
Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus nolūkā:
a) izmainīt vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu aizspriedumu izskaušanu, paražu un visas citas prakses likvidēšanu, kuri pamatojas uz ideju par viena dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipu lomu;
b) nodrošināt, lai audzināšana ģimenē ietvertu sevī pareizu mātes lomas kā sociālas funkcijas izpratni un vīriešu un sieviešu kopīgas atbildības atzīšanu par savu bērnu audzināšanu un attīstību, ar nosacījumu, ka visos gadījumos bērnu intereses ir dominējošās.8
…
