Tāpat jāņem vērā, ka, lai vai kā žurnālisti censtos būt neitrāli, ziņu formātu un saturu regulē arī valsts vadības, it īpaši, arābu zemēs. Kā arī žurnālistu pieejamaā informācija ir ierobežota – „..žurnālistiem bija pieeja tikai militārajiem komandieriem un kareivjiem; tādā veidā viņu vārda brīvība bija ierobežota.. Žurnālistiem vienīgie informācijas avoti bija militārpersonas. Ja norisinājās kauja, žurnālistiem nebija ļauts tikties un runāt ar irākiešiem. Tādā veidā militārpersonas kontrolēja pieeju informācijai...Kara laikā militārie resori kontrolēja tā norises vietu, mediji atradās to pakļautībā. Mediji ieguva tikai to informāciju, ko militārā pārvalde uzskatīja par publiskojamu.” Šo apgalvoja ASV Ņūmeksikas universitātes žurnālistikas profesors Stīvens Pasternaks.
Pēc apkopotās informācijas var secināt, ka informācijas plūsma un saturs ir nozīmīgām tēmām tiek nemitīgi kontrolēts, kas nozīmē ierobežotu informācijas pieejamību. Tāpat ziņas saturs ir atkarīgs no civilizācijas - kādu nostāju tā atbalsta.
…
