Epikūrisms radies 3.gs sākumā p.m.ē. Atēnās, Grieķijā. Pamatlicējs - Epikūrs dzimis Samosā 341.g.p.m.ē., 306. g.p.m.ē. pārvācas uz Atēnām, kur nodibina savu filosofisko skolu – “Epikūra dārzs”. Ietekmējušies no Demokrīta atomisma un Aristipa Heidonisma idejām. Epikūrismā pastāv uzskats, ka sajūtas pastāv ārpus prāta, uztvere pati par sevi ir sajūtu pierādījums. Pastāv trīs patiesības kritēriji- sajūtas, vispārējais priekšstats un jūtas-prāts tiek atdalīts no uztveres, tātad izziņu var uzskatīt par empīrisku. Atomu teorija Epikūriešiem ļauj atbrīvoties no Dievu varas. Epikūrieši tomēr nav pilnīgi ateisti, jo pieļauj dievu eksistenci, bet noliedz to varu. Viņuprāt baudas ir nepieciešamas un dabiskas, tikai jāiemācās izvēlēties samērs starp prāta un ķermeņa baudām (prāta bauda ir augstāka). Dvēsele ir mirstīga, aizkapa dzīves nav, jo nāve ir tikai atomu sairšana. Nepieciešams izolēties no sabiedriskās dzīves, svarīgākais no komunikācijas veidiem- draudzība. …
