Mūsdienas Latvijā ļoti daudzi jaunieši un pusaudži negrib izkopt savu skaisto literāro valodu. Tas ir skumji, jo aizvien vairāk cilvēks ievieš valodā svešvārdus un žargonvārdus.
Senākos laikos latviešu valoda bija vairāk līdzīga vācu valodai. II. pasaules kara laikā latviešu valodā aizliedza runāt. Neviens nevarēja un pat nedrīkstēja sevi saukt par latvieti. Bet vēl senāk, apmēram no 16.-19.gs latviešu valodai bija savādāka izloksne un rakstība. 16.gs. latviešu grāmatu rakstītāji tikai nedaudz zināja un prata latviešu valodu. Daudzi tā laika tulkotāji nav pat mācējuši pareizi locīt vārdus. Tomēr blakus kroplīgajai tā laika orgogrāfijai, ir atrodamas arī liecības par tā laika latviešu valodas īpatnībām. Ļoti daudzi vārdi vairs nav sastopami mūsdienu valodā, piem., aplasināšana (traips), atrēdītājs (atriebējs), lāgadība (norēķins).
17.gs. lielus labojumus ievieš Georgs Mancelis.
…
