Lielie ģeogrāfiskie atklājumi 16.gs. ievērojami veicināja ražošanas spēku tālāko attīstību. Šie atklājumi ietekmēja valstu ekonomisko lomu. Anglija, Spānija, Portugāle, Nīderlande – pirmās valstis, kas aktīvi nodarbojas ar atklājumiem, koloniju izveidošanu, pēc tam arī Francija un vēl vēlāk Vācija.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi izsauca cenu revolūciju. Līdz ar to radās liels preču pieprasījums, kas stimulēja ražošanas spēku tālāku attīstību. Rietumeiropā pieplūda izejvielas, līdz ar to attīstījās finansu darījumi un organizējās banku kantori. Šis viss process veicināja preču naudas attiecību paplašināšanu. Nespēja ar precēm apmierināt strauji pieaugošo pieprasījumu un sākās iekšējā ražošanas krīze.
Rietumeiropā pakāpeniski sāka attīstīties kapitālistiskās manufaktūras. Anglija ražošanā lika akcentu uz audumu ražošanu, liela nozīme 16.gs. bija vadmalas ražošanai, tās eksports katru gadu pieauga 20 reizes. Visstraujāk vadmalas ražošana attīstījās tur, kur nebija izveidotas cunftes, jo cunftes nevarēja ietekmēt to darbību. Radās lēts darbaspēks, jo darbs bija mašinizēts. Metāla ieguve un apstrāde – svins un alva kļuva par eksportprecēm, sāka ražot čugunu.…
