Režīms Kubā mūsdienās vēl joprojām ir totalitārs, vara pārsvarā ir centralizēta un atrodas diktatora Fidela Kastro un viņa brāļu rokās. Ekonomika vēl joprojām ir valsts vadīta un iet sociālisma iemītu taciņu. Komandekonomikas pamats ir ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums. Detalizēti tiek gan nepieciešamie resursi, gan arī saražotā produkta izlietojums. Var secināt, ka komandekonomika ir tāda saimnieciskās dzīves organizācija, kur pastāv sabiedriskais īpašums uz ražošanas resursiem. Ekonomisko sakaru galvenā forma ir plānveidīgums. Jautājumus – ko, cik, kā un kam ražot – risina nevis tirgus, privātā uzņēmējdarbība, bet gan valsts, kas vada saimniecību no vienota centra.1
Kad 1959. gadā pie varas nāca F. Kastro valsts ekonomika bija visai novājināta un sagrauta, tika meklēti sadarbības partneri un risinājums tika atrasts sadarbojoties ar PSRS. Līdz ar to 1960. gada februārī, Kuba noslēdza vienošanos ar PSRS par sadarbību: cukurs pret naftu attiecībām. …
