Par Otrā pasaules kara galvenajiem cēloņiem tiek uzskatīti, pirmkārt, situācija pēc Pirmā pasaules kara noslēgtā Versaļas miera līguma Parīzes konferencē 1919. gadā. No starptautisko attiecību pozīcijas to var skatīt sistēmiskā līmenī, kad nepastāv spēku līdzsvars un kāda lielvara tiek mērķtiecīgi apspiesta.
Otrkārt, 1920. gadā izveidotās Tautu savienības neefektivitāte un vājums, kas nespēja novērst Otro pasaules karu. Tautu savienība tika veidota pēc Pirmā pasaules kara, kā kolektīvās drošības modelis, kurā pastāv mazu un lielu valstu vienlīdzība, pieņemot starptautiskus lēmumus.
