Attiecības ar Jēkabu.
Jāzeps ir Viens no Jēkaba un Raeles dēliem, tāpēc Jēkaba attieksme pret viņu ir īpaša. Viņš tiek lutināt un vienmēr aizstāvēts, pat tad, kad ir nepārprotama Jāzepa vaina. „Lūk, tāds viņš ir! Kā tauriņspārnam nevar pirkstus piedurt. Nu liekat mieru, diezgan viņš ir sodīts.” Jāzeps ir pieradis pie šādas attieksmes, tāpēc vienmēr glābiņu no brāļiem meklē pie tēva. Gan sākumā, pārnācis no ganībām, gan tad, kad jādod skūpsts Levijam viņš metas pie tēva. Kad Simons pārmet Jēkabam viņa attieksmi, Jēkabs saka: Es neaizstāvu; viņš vēl tik jauns” tomēr vēlāk atzīst: „Es viņu mīlu, jā, par visiem vairāk!” Kā attaisnojumu viņš saka: ”Viņš vecās dienās dzima man. Iekš viņa man manas jaunās dienas atmostas.”
Pats Jāzeps mīl Jēkabu kā jau tēvu jo viņš un Benjamiņš ir vienīgie pie kā Jāzeps var tverties no brāļu naida.
Šķiet, ka Jāzeps nojauš, ka šī Jēkaba mīlestība uz viņu izraisa brāļu naidu, tomēr viņš tēvam nepārmet, lai viņu nesāpinātu. …
