Katrs cilvēks savā dziļākajā būtībā ir egoists. Tieši tāpēc bieži vien piešķiram sev dažādas atlaides, reizēm cenšamies izvairīties no atbildības, melojam, lai mīkstinātu savu vainu, un paši savās kļūdās vainojam apstākļu sakritības vai citus cilvēkus. Bieži vien savas kļūdas pat nepamanām, taču, tiklīdz kļūdās kāds cits, tā metamies nabaga cilvēkam virsū ar pārmetumiem un gudrām pamācībām.
Galvenokārt, tas notiek tādēļ, ka uz sevi un uz citiem skatāmies no dažādiem skatu punktiem. Sevi mēs pazīstam un vienmēr lieliski pārzinām konkrēto situāciju, tādēļ katrai savai kļūdai varam atrast savu vainu mīkstinošus apstākļus. Jo mēs taču zinām, kāpēc mums gadījās kļūdīties. Savukārt, vērtējot citu kļūdas, mums nav ne jausmas, kādēļ cilvēki tā rīkojušies, kā viņi līdz tam nonākuši. Un līdz ar to mēs automātiski, neiedziļinoties šajā situācijā, piespriežam vainīgajam visbargāko sodu.
…
