Ne vienreiz vien dzejnieka jaunrades versmojošais temperaments, viņa dedzīgā pilsoņa un komunista sirds nonākusi konfliktā ar citiem, kas uzskatījuši, ka dzejnieks atļaujas par daudz, ka viņš aizskāris sabiedrību pārāk sāpīgā vietā, ka viņš gauži pārspīlēti prasa morālu atbildību no tiem, kas reiz cīnījušies un reiz jau samaksājuši, lai nu varētu atļauties zelt un ideāliem ļaut apsūbēt. Bet dzejnieks, kā viņš pats atzinies, no visa tā guvis tikai jaunu spēku. Viņam ir viena vienīga liela taisnība- smags darbs. Un liels godīgums un izmisīga ticība Revolūcijas pamatiem. Tas viss nodrošinājis to vietu, kāda viņam šodien ir latviešu tautas sirdī. Tāda šķīstuma priekšā pretspēki cieš sakāvi