3.Kāpēc bezdarbs negatīvi ietekmē valsts ekonomisko attīstību?
Bezdarba pastāvēšana virs dabiskā līmeņa nozīmē nesaražotu produkciju un neiegūtus ienākumus, kas ir uzskatāmi par bezdarba radītiem ekonomiskiem zaudējumiem. Pastāv sakarība starp bezdarba līmeni un nesaražoto iekšzemes kopproduktu, ko pazīst kā Oukena likumu: ja faktiskais bezdarba līmenis pārsniedz dabisko par 1%, tad saražotais kopprodukts atpaliek par no potenciālā par 2-3%.
4.Kā var samazināt bezdarba līmeni valstī?
Valstu valdības parasti cenšas samazināt bezdarba līmeni, radot jaunas darba vietas, ieguldot lielus līdzekļus sociālās infrastruktūras attīstībā, samazinot nodokļus uzņēmumiem, kuri veido jaunas darba vietas. Tās ierobežo darba algas pieaugumu un viesstrādnieku skaitu, veic pasākumus darbaspēka mobilitātes paaugstināšanai.
5.Kādas sakarības pastāv starp inflāciju un bezdarbu?
Pastāv apgriezta sakarība starp inflāciju un bezdarbu: jo lielāka inflācija, jo zemāks bezdarbs un otrādi. Šo sakarību attēlo Filipsa līkne (skat.1.att.)
…
NESTABILITĀTE EKONOMIKĀ. INFLĀCIJAS PROBLĒMAS. NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBA PROBLĒMAS. 1.Kādas ir inflācijas sekas? Lai noskaidrotu, kā inflācija ietekmē ekonomiku un kāds ir tās pieļaujamais līmenis, jānosaka inflācijas kritiskais punkts. Tas raksturo robežu, aiz kuras inflācija kļūst par ražošanas sašaurināšanās un “bremzēšanas” faktoru. Pēc kritiskā punkta sasniegšanas samazinās naudas reālā vērtība un tās pirktspēja, un inflācija destabilizē ekonomiku. Inflācijas kritiskais punkts katrā konkrētā valstī ir dažāds Visvairāk inflāciju izjūt iedzīvotāju grupas ar fiksētiem ieņēmumiem, noguldītāji un kreditori. Uzņēmēji kādu laiku inflācijas spiedienu var neizjust, tomēr drīz vien tā iespaidos arī viņu ekonomisko situāciju, jo peļņa vairs nepalielinās, bet ražošanas faktoru cenu pieaugums un nenoteiktā situācija tirgū nerada stimulus investīcijām. Rezultātā ražošana sašaurinās.
