Situācija mūsdienās.
Mūsdienās ES ir pieredzējusi ne vienu vien problēmu (pieminams ir fakts, ka ES ir diezgan maza ieņēmumu palielināšanas kapacitāte ). ES lielākie paradoksi galvenokārt ir sasaistāmi ar Eiro problēmām, jo lai izveidotu vienotu valūtas sistēmu, ir nepieciešama ekonomiskā stabilitāte. Līdz ar to deficīts, kas nekādi nav lielāks par 3% un parāds nedrīkst pārsniegt 60%. Problēmas vienotu standartu izveidē rada arī fakts, ka daudzu valstu dzīves līmenis ir dažāds jeb atšķirīgs.
Nacionālajām valstīm likumdošana nosaka to, kādā veidā lēmumi tiks pavēstīti Eiropas Komisijai, savukārt pēcāk viss norisinās pēc EK likumdošanas. No tā var secināt, ka kopumā ES likumiem pieder galējais vārds. Māstrihtas līgums rada institūcijas, piešķir tām varu un ietekmi, izveido ES mērķus un organizē dažādu notikumu kopējo ainu. Līguma primārais nosacījums ir publiskā vara, taču šo dalībvalstu valdībām ir daudzkārt ievērojamāka nozīme, nekā tās iedzīvotājiem. Katrā ziņā, EK ir galvenā lēmējinstitūcija, kura sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Eiropas Parlaments reprezentē ES intereses, taču tā darbību strikti ierobežo veto tiesības.
2004.gada 18.jūnijā ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomē vienojās par Līgumu par Konstitūciju Eiropai - tas aizstās līdz konkrētajam brīdim spēkā esošos līgumus un noteiks tālāko ES darbību.…
