Ojārs Vācietis ir viens no dižākajiem latviešu dzejniekiem, ritma, vēstures, psiholoģijas un ētikas rotaļu meistars. Un tā nav nejaušība, ka „pušumu” meklētāji dzejnieki iemitinājušies tieši latviešu tautas apcirkņos.
Vai gan ir cita piemērotāka tauta kā mēs? Gadsimtu gaitās tā apspiesta un pazemota kā reti kura, taču dīvainā kārtā tomēr saglabājusies gana saprātīga. Tauta, kas padomju laikos nekautrējās vis tik vienkārši piemirst savus ziedu laikus brīvvalsts gados. Tauta, kura kopumā nav tīkojusi sveša labuma, tā vietā sīksti, sakostiem zobiem pārcietusi visdažādāko tuvējo plēsoņu iecirstās brūces. Pušumu pilna tauta.
Cilvēki, pretrunā tautai kopumā, tomēr nav tie laipnākie. Sak`, ja nav svešu, kas pušumus taisa, tad viens otram palaikam uzplēš kādu – profilaksei. Tas mums tāds pieradums. Bet, jo grūtāk ir, jo mazāk spēka sūdzēties.…
