Dialogiem ir raksturīgs tas, ka R. Blaumanis katram tēlam ir radījis citādu runas veidu atkarībā no rakstura, dialogi veidoti vienkārši, sadzīviski, bet tajā pašā laikā emocionāli.
Valoda ir vienkārša, sadzīviska un viegli uztverama. Vārdu galotnes ir savādākas nekā mūsdienu literatūrā, piemēram: gājuse, pate, meitens. Tiek izmantoti vecvārdi un apvidvārdi, piemēram, ķēķī, plinte, purenos, dzeltānu, drapēs u.t.t.
…
